Vai vīrs/tēvs = Supermens?

Pēc Does Mom=Superwoman izlasīšanas, Es sāku domāt par savu vīru. Parasti, kad es apsēžos, lai pastāstītu viņam, kā es jūtos tik satriekta ar bērniem un māju, kā mani neviens nenovērtē, un kā būt mammai ir smags darbs, viņš atbild ar, "Arī būt vīram un tēvam ir smags darbs."

"Bet tas ir savādāk," ES gribu teikt. Viņam vajadzētu būt stiprajam. Bet es sapratu, viņš arī ir cilvēks. Viņš guļ mazāk nekā es, bet viņš turpina iet. Mūsu vīri pieļauj kļūdas, kļūt kaprīzs, un dažreiz viņi arī kļūst pārņemti. Tāpat kā mēs.

Un viņiem patīk justies novērtētiem, tāpat kā mēs. Es, iespējams, nesaņemšu “paldies” par katru mazo lietu, ko daru savu bērnu labā, bet es pat neatceros pēdējo reizi, kad bērni būtu izdarījuši kaut ko īpašu viņa labā. Mēs sakām, ka nejūtamies novērtēti, bet vai tavs vīrs ir kādreiz atnācis no darba un visi bijuši pārāk aizņemti, lai viņu sveicinātu? Iedomājieties, kā tas jūtas pret viņu.

Jo mūsu vīri nesūdzas, mēs to uztveram kā apstiprinājumu, ka viņi var tikt galā ar visu, un mēs varam nedomāt divreiz, pirms izvirzām papildu prasības. Nav nozīmes tam, vai priekšnieks jums sagādāja grūtības darbā, mēs varam teikt saviem vīriem, nenāc mājās un neņem to uz mums! Nav svarīgi, vai viņš ir noguris, jo mums jāiet iepirkties, bērniem jātiek ārā no mājas, bērnam vajag autiņbiksītes... Mums vajag, nepieciešams, un vajag…

Bet varbūt viņš cieš klusībā, jo vēlas būt tas supermens savai ģimenei. Mēs sakām, ka mums vajag pārtraukumu, bet kad bija pēdējo reizi mūsu vīri ieguva pārtraukumu? Es jokojot saku savam vīram, ka viņš katru dienu pavada laiku vienatnē (divreiz!) ceļā uz darbu un kad viņš ir ceļā uz mājām! Bet pajautājiet jebkuram vīrietim, kurš nodarbojas ar satiksmi šeit Saūda Arābijā, un es nedomāju, ka viņi to kvalificēs kā "es-laiku"..

Tāpat kā mēs vēlētos, lai mūsu vīri mūs atbalstītu, kad esam slimi vai noguruši vai vienkārši pārņemti, mums vajadzētu darīt to pašu viņu labā Dieva griba. Un, lai gan mēs ne vienmēr varam fiziski kaut ko darīt, lai viņiem palīdzētu (patīk iet pie viņiem strādāt), mēs noteikti varam samazināt viņu slogu, atvieglojot savas prasības un cerības.

Tik daudzas māsas piekrītoši pamāj ar galvu, kad mēs runājam par to, cik noguruši ir mūsu vīri un kā viņi ir tik aizņemti ar darbu nedēļas laikā, ka, pienākot nedēļas nogalei, viņas vēlas tikai palikt mājās.. "Bet tā ir nedēļas nogale!"Mēs visi sakām. Tas ir laiks, lai veiktu uzdevumus, izej uz parku, apciemot draugus, un vienkārši izej no mājas! Lielākā daļa vīru ar nepacietību gaida, kad varēs gulēt nedēļas nogalēs, bet dažiem no tiem, gulēšana nozīmē iespēju atgriezties gulēt pēc Fajr, lai pamostos tikai pēc pāris stundām!

Tiem no mums, kuri pirms laulībām bijām neatkarīgi, mēs varam atcerēties, kā bija rīkoties ar finansēm, tikšanās, un mājas uzturēšana. Varbūt jūs joprojām rūpējaties par dažām no šīm lietām, bet vairāk nekā iespējams, tavs vīrs noņēma daļu atbildības no tavām rokām. Un tagad, kad dažas no šīm lietām nav iekļautas mūsu nebeidzamajā uzdevumu sarakstā, varbūt esam par tām aizmirsuši un neesam pamanījuši, ka par tām lietām joprojām rūpējas – mūsu vīri.

Rūpes par ģimeni ir smags darbs un smaga atbildība. Allah saka Korānā (tā nozīme angļu valodā):

“Vīrieši ir sieviešu aizstāvji un uzturētāji, jo Allahs vienam ir devis vairāk spēka nekā otram, un tāpēc, ka viņi tos atbalsta no saviem līdzekļiem” (Al-Nisaa, 4:34)

Mēs esam milzīgs atlīdzības avots saviem vīriem. Al-Miqdad Ibn Ma`d Yakrib stāstīja par pravieti Muhamedu (Lai viņam miers) teica: "Kad jūs barojat sevi, tā ir labdarība. Kad jūs barojat savus bērnus, tā ir labdarība. Kad baro savu sievu, tā ir labdarība. Kad pabaro savu kalpu, tā ir labdarība." (Al-Bukhari)

Taču mēs varam būt arī milzīgs soda avots, ja mūs neuztver nopietni. "Cilvēkam ir pietiekami grēks atstāt tos, kas ir viņa aizgādībā." (musulmanis).

Mēs bieži citējam hadītus, kur mums ir teikts, ka jākalpo savām mātēm: "Tev jākalpo savai mātei, tad tava māte, tad tava māte, un tad tavs tēvs." (Al-Tirmidhi, Abū Dawud). Taču svarīgi ir atcerēties arī tēvus.

Pravietis (Lai viņam miers) teica, “Allāhs ir laimīgs ar to, kura tēvs ir apmierināts ar viņu. Allāhs ir neapmierināts ar to, kura tēvs ir neapmierināts ar viņu." (Al-Tirmidhi, Al-Hakims)

Izaicinājums: Mēģiniet iejusties sava vīra vietā. Runājiet ar bērniem par visu smago darbu, ko tētis dara ģimenes labā, un iemāciet viņiem izrādīt viņam empātiju, pacietību, un atzinību.

Tāpat kā jūs neesat supersieviete, un šad tad jums ir nepieciešama atzinība un pacietība, tavs vīrs nav supermens.

Bet, kad jūs par to patiešām padomājat, dažreiz šķiet, ka mēs to sagaidām.

Avots: Andrea Umma Abdulla, http://www.saudilife.net/marriage/22377-does-husband-father-superman